Repúblika Demokrátika Timor-Leste
PCIC
Kona-ba

Istória

Polísia Sientífika ba Investigasaun Kriminál (PSIK) moris hosi Estadu timoroan nia hakarak atu fornese ba nasaun instituisaun espesializada iha investigasaun kriminál, ne'ebé bele hatán ba ezijénsia sira hosi sistema justisa.

Orijen instituisaun

Orijen instituisaun

Vizaun ida-ne'e mosu hosi konjuntu parseria internasionál sira ne'ebé krusiál, liuliu apoiu hosi PNUD - Programa Nasoins Unidas nian ba Dezenvolvimentu - no, ho maneira ida ne'ebé partikularmente estruturante, ho kooperasaun bilaterál ho Ministériu Justisa Repúblika Portugál nian.

Enkuadramentu formál ba kolaborasaun ne'e estabelese hosi Protokolu Kooperasaun entre Ministériu Justisa Timor-Leste no Portugál, ne'ebé asina iha Dili iha loron 21 Agostu 2008. Objetivu sentrál akordu nian mak atu hametin kapasidade sira iha setór justisa timoroan nian, ho atensaun partikulár ba formasaun ba rekursu umanu kualifikadu sira, tuir Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Timor-Leste 2011-2030 no respetivu Planu Estratéjiku ba Setór Justisa nian.

Iha ámbitu protokolu ne'e, Polísia Judisiária Portugál (PJ) fó asisténsia téknika iha kriasaun PSIK, hodi kontribui ho desizivu hodi prenxe lakuna sira ne'ebé iha tempu ne'ebá eziste iha área investigasaun kriminál iha Timor-Leste.

Kursu formasaun dahuluk (2011-2012)

Kursu formasaun dahuluk (2011-2012)

Prosesu formasaun ekipa peskiza hahú ho konkursu públiku ida ne'ebé rigorozu, ne'ebé atrai kandidatu liu 200. Husi sira-ne'e, hili investigadór potensiál na'in 66 bazeia ba kritériu sira ne'ebé ezijente: kualifikasaun akadémika iha nivel lisensiatura, teste hakerek kona-ba ba koñesimentu, ezame médiku, teste fíziku, teste psikométriku, no entrevista psikolójiku ida. Kandidatu sira tenke iha tinan 21 to'o 30.

Formasaun ne'e hala'o iha Eskola Polísia Judisiária iha Portugál, entre loron 9 Janeiru no 27 Jullu 2012, hamutuk oras 850 husi instrusaun teórika no prátika. Asesu ba pozisaun permanente ne'e kondisiona bainhira pasa kursu no kompleta ho susesu estájiu profisionál durante fulan 12 iha Timor-Leste.

Estudante sanulu ne'ebé di'ak liu iha kursu ne'e hetan selesaun ba formasaun adisionál ne'ebé orienta ba funsaun lideransa, ne'ebé kobre matéria sira hanesan lideransa, jestaun inkéritu, direitu dixiplinár, no planeamentu operasionál.

Kursu formasaun daruak (2014-2016)

Kursu formasaun daruak (2014-2016)

Iha Juñu 2014, Ministru Justisa aprova ona abertura ba konkursu públiku esternu daruak, tuir Dekretu-Lei No. 15/2014, loron 14 fulan Maiu - Lei Orgánika PSIK nian -, ba admisaun investigadór estajiáriu na'in 30 tan. Prosesu selesaun mantein padraun rigorozu hanesan ida uluk nian, no formasaun ne'e dala ida tan hala'o iha Eskola Polísia Judisiária nian iha Portugál, husi Janeiru to'o Jullu 2016.

Formasaun Laboratóriu Siénsia Forense nian

Formasaun Laboratóriu Siénsia Forense nian

Iha rekrutamentu investigadór sira nia sorin, komponente laboratóriu PSIK nian mós estruturadu. Espesialista seniór ida no espesialista na'in 15 maka hili atu tama iha futuru Laboratóriu Polísia Sientífika (LPS), tanba simu ona formasaun espesializada iha Portugál iha área téknika tolu ne'ebé distintu: Toxikolojia (Abril to'o Agostu 2014), Dokumentasaun (Setembru to'o Dezembru 2014) no Balístika (Setembru to'o Novembru 2016).

Formasaun hotu hala'o iha Eskola Polísia Judisiária no Laboratóriu Polísia Sientífika hosi PJ Portugeza (Polísia Judisiária), konsolida parseria ida ne'ebé esensiál ba kriasaun instituisaun ida ho abilidade téknika no sientífika sólidu hodi servi justisa timoroan nian.

Kronolojia

Marku institusionál

  1. 21 Ago. 2008

    Protokolu Kooperasaun entre Ministériu Justisa Timor-Leste no Portugal, asina iha Dili.

  2. Maiu 2009

    Misaun téknika internasionál ida vizita Timor-Leste no konklui katak investigasaun kriminál "virtualmente la eziste"; ida-ne'e rekomenda atu kria forsa polísia judisiál espesializada ida.

  3. 12 Fev. 2010

    Aprovasaun ba "Planu Estratéjiku ba Timor-Leste 2011-2030 - Setór Justisa" hosi Konsellu Koordenasaun ba Justisa, iha Dili; investigasaun kriminál ne'ebé identifika nu'udar área prioridade.

  4. 2011

    Abertura ba Konkursu públiku dahuluk; selesaun ba investigadór na'in 66 hosi kandidatu na'in 200 liu; hahú formasaun iha lian portugés.

  5. 9 Jan. - 27 Jul. 2012

    Kursu Formasaun dahuluk iha Eskola Polísia Judisiária, Portugál - oras 850 hosi formasaun teórika no prátika.

  6. Set.-Dez. 2012

    Formasaun ba espesialista dahuluk sira iha Laboratóriu Polísia Sientífika (LPS) iha Portugál.

  7. 2013

    Estájiu profisionál durante fulan 12 iha Timor-Leste; asesu ba empregu permanente.

  8. Abr.-Ago. 2014

    Formasaun ba espesialista toksikolojia sira iha PJ (Polísia Judisiária) Portugál nian.

  9. 14 Maiu 2014

    Kriasaun formál PSIK nian liuhosi Dekretu-Lei No. 15/2014 - Lei Orgánika PSIK nian (LOPSIK).

  10. Juñu 2014

    Despaxu No. 116/MJ/VI/2014 aprova konkursu públiku esternu ba dala 2 - investigadór estajiáriu foun na'in 30.

  11. 6 Ago. 2014

    Publikasaun Dekretu-Lei No. 21/2014, ne'ebé altera Lei Orgánika PSIK nian.

  12. Set.-Dez. 2014

    Formasaun ba espesialista dokumentasaun iha Polísia Judisiária Portugál.

  13. Jan.-Jul. 2016

    Kursu Daruak Formasaun ba Investigadór sira iha Eskola Polísia Judisiária, Portugál.

  14. 27 Jul. 2016

    Aprovasaun ba Dekretu Ministeriál No. 42/2016 - Kódigu Deontolójiku no Konduta no Rejime Dixiplinár PSIK nian.

  15. Set.-Nov. 2016

    Formasaun ba espesialista balístiku sira iha PJ (Polísia Judisiária) Portugál nian.

  16. 7 Out. 2016

    Publikasaun Avaliasaun Risku Nasionál Timor-Leste nian kona-ba Brankeamentu Kapitál no Finansiamentu Terrorizmu (CNCBC).

  17. 18 Juñu 2019

    Publikasaun relatóriu internu "Atualizasaun Situasaun - PSIK 2019".

  18. Desp. 40/Dir.PCIC/VIII/2019

    Despaxu ne'ebé formaliza preparasaun Planu Estratéjiku.

  19. 14 Ago. 2019

    Enkontru Xefe Departamentu PSIK nian hodi deside kona-ba elaborasaun Planu Estratéjiku 2020-2030.

  20. Desp. 46/Dir.PCIC/IX/2019

    Nomeasaun grupu traballu ba matriz estratéjiku Planu nian.

  21. 13 Jan. 2020

    Publikasaun Planu Estratéjiku PSIK 2020-2030, ho inisiativa husi Diretór Nasionál, Dr. Vicente Fernandes e Brito.